Projekta partneri

Projektu atbalsta

ISRNM vēstkopa

Esi informēts par mūsu jaunumiem!

Interesanti
Versija drukāšanai
Versija drukāšanai

Troksnis ir jebkura nepatīkama vai nevēlama skaņa, kas pārtrauc klusumu, traucē dzirdēt vajadzīgo informāciju vai izraisa nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka organismu.

Kā fizikāla parādība skaņa ir elastiskas svārstības mijiedarbībā ar vidi, kurā notiek svārstību izplatīšanās. Elastiskās svārstības ar frekvenci no 16 HZ līdz 20 000 Hz cilvēkam izraisa dzirdes sajūtu, tādēļ šo svārstību izplatīšanās procesu sauc par skaņas viļņiem jeb skaņām. Ja elastisko svārstību frekvence ir lielāka vai mazāka par dzirdamības robežām, tad šāda svārstība neizraisa dzirdes sajūtu, bet rada cita veida fizioloģisko iedarbību, piemēram, baiļu sajūtu. Skaņu raksturo tās spiediens (dB), frekvence (Hz), ātrums vidē (m/s), intensitāte (W/m2) un viļņa garums (λ, m).

Skaņas var būt vienkāršas, sastāvot no vienas - sinusiodālas svārstības, kā arī saliktas, kam raksturīgas dažādu frekvenču svārstības.

Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nevēlamas vai kaitīgas cilvēka darbības radītās āra skaņas sauc par vides troksni, kas uzskatāms par vides piesārņojumu. Eiropā 60% no visām sūdzībām par vides trokšņiem, kas tiek saņemtas, ir par pilsētvides trokšņiem.

Galvenie vides trokšņa avoti pilsētās un apdzīvotās vietās ir:

  • autotransports,
  • gaisa satiksme,
  • dzelzceļš,
  • būvniecība,
  • rūpniecība,
  • izklaides pasākumi,
  • sadzīve (āra vidē).

Dzelzceļa radītais troksnis galvenokārt atkarīgs no vilciena ātruma, dzinēja tipa, vagonu skaita, sliežu un to pamatu veida, kā arī sliežu virsmas līdzenuma. Augstas frekvences trokšņi var rasties arī vilcienu riteņu „kaukšanas” rezultātā. Troksnis var rasties arī dzelzceļa stacijās, darbojoties vilcienu motoriem, vilcieniem signalizējot, izmantojot skaļruņus pasažieru informēšanai, kā arī šķirošanas procesā šķirošanas stacijās. Trokšņa avota radītā vides trokšņa izplatība vidē ir atkarīga no trokšņa avota veida, attāluma, atmosfēras absorbcijas, vēja, temperatūras, barjerām, zemes absorbcijas, atstarošanās līmeņa, mitruma līmeņa un nokrišņiem.

No daudziem vides dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka veselību, viens no būtiskākajiem ir troksnis. Eiropā apmēram 270 milj. iedzīvotāju dzīvo vietās, kur troksnis nopietni traucē viņu dzīvi. Sabiedrības pretestība, iepazīstoties ar jauniem dzelzceļa izplatības projektiem, parasti pamatojas uz trokšņa piesārņojumu kā galveno neērtību iedzīvotājiem. Sevišķi traucējošs un kaitīgs šis piesārņojums ir naktīs, kad notiek lielākā kravas vilcienu kustība.

Pasaules veselības organizācija (World Health Organization) ir pētījusi vides trokšņu ietekmi uz cilvēka psihi un veselību. Ilgstošu miega traucējumu un priekšlaicīgas pamošanās sekas ir šādas:

  • nogurums un savārgums;
  • uzmanības, koncentrēšanās un atmiņas vājināšanās;
  • profesionāla un sociāla disfunkcija pieaugušajiem, vājas sekmes bērniem;
  • slikta oma, aizkaitinājums un uzbudināmība;
  • miegainība dienas laikā;
  • enerģijas, motivācijas un iniciatīvas samazināšanās;
  • neuzmanība, tieksme uz kļūdām darbā un katastrofām satiksmē;
  • spriedze, galvassāpes, gastroentereloģiski simptomi, organismam reaģējot uz bezmiegu;
  • bažas un papildus rūpes par miegu.

Izmantotie materiāli:

Eglīte, M. red. Vides veselība.. Rīga: Rīgas Stradiņa universitāte, 2008. 696 lpp.
Branka V., Gaumigs V., Puķītis P. Fizikas jēdzieni, likumi, formulas, Rīga: Zvaigzne ABC, 1995.195 lpp.
World Health Organization Regional office for Europe. Night noise guidelines for Europe. Bonne: World Health Organization, 2007. 305 p.
Crocker, J.M., Handbook of noise and vibration control. Hoboken: John Wiley, 2007. 1569 p.
Brüel & Kjær Sound & Vibration Measurement A/S, Environmental Noise booklet. Noise